Redaktora vēstule

Kad bija pēdējā reize, kad jūs izdarījāt kaut ko pirmo reizi?

Šis jautājums, kuru pirmo reizi izdzirdēju kāda smalka vācu automobiļa smalkā prezentācijā, iegūlis manā atmiņā uz palikšanu (lai slava vācu mārketinga profesionāļiem!). Man tas patīk tikpat ļoti kā Kurta Vonnegūta jautājums, kuram patiesībā nevajag konkrētu atbildi, – kad tad ir labi, ja ne tagad? Tad, lūk, kungi un dāmas, šis KLUBS ir gan šie abi jautājumi, gan atbildes. Jūs taču atceraties, kādu kaifu sagādāja pirmā reize? Brīdis jūsu dzīvē, kad noticis kaut kas tāds, kad tā vien gribas pateikt: kad tad ir labi, ja ne tagad? Pirmā virsotne, pirmā nakts, pirmais rīts, pirmās tiesības, pirmais reibums, pat pirmās paģiras, pirmā alga, pirmais lūzums, pirmais kautiņš, pirmā mīlestība, pirmā plate, pirmā svešvaloda, pirmais ceļojums uz ārzemēm, pirmās brīvdienas bez stresa un plāna, pirmais lēciens ar izpletni, pirmais bērns, pirmā darba vieta, pirmā alga, pirmais paaugstinājums, pirmais mobilais telefons, pirmais skūpsts, pirmā reize, kad pieskārāties karstam gludeklim, pirmais strīds, pirmā pase, pirmā sajēga par «būt vai nebūt», pirmā saskare ar Selindžeru, Hemingveju un brāļiem Kaudzītēm, pirmais sods par ātruma pārsniegšanu, pirmā pazīšanās ar slavenu cilvēku, pirmais brauciens metro, pirmā dāvana no nepazīstama cilvēka, pirmā palīdzība, pirmā muļķība un pirmā laimes sajūta, pirmais KLUBS... Un tā var turpināt bezgalīgi, jo katra diena kaut kādā ziņā ir kā pirmā. Atliek vērīgāk ieskatīties sevī un apkārtējos. Šis KLUBS ir kā pirmais. Un pirmais ne tikai redakcijas, fotogrāfu un Ineses Misānes dzīvē (lai gan Inese KLUBĀ bijusi arī iepriekš), bet arī lasītāju un visas Latvijas preses vēsturē. Jo 3D tehnoloģijas pirmo reizi ienāk arī žurnāla lapaspusēs. Patiesībā aprakstīt, kā tas ir skatīties 3D fotogrāfiju KLUBĀ, nevaru. Varu ieteikt vienīgi pieliekties tām bildēm tuvāk, šķiet, ka var sajust Ineses siltumu, matu smaržu un tūlīt, tūlīt arī vīns no viņas glāzes uzlīs uz krekla, jo viņas rokas būs apvijušās ap tevi. Un tādā garā. Bet paši redzēsiet.

Tikai atcerēsimies vienu – lai gan laimes sajūtas sasniegšanai dažreiz nepieciešama tehnoloģija, tehnoloģijas nevar pastāvēt bez cilvēka. Tāpat kā upe bez avota. Ek, kad tad ir labi, ja ne tagad? Veiksmes jums, kungi!

Galvenais redaktors -
Juris Šleiers