Ar airBaltic valdes priekšsēdētāju MARTINU GAUSU
sarunājas JURIS ŠLEIERS un ELĪNA STENGRĒVICA
Martins Gauss - pirmais no labās.
– Kā nokļuvāt aviācijā?
– Studēju uzņēmējdarbību un ekonomiku. Mans sapnis bija kļūt par ekonomistu, taču kādā žurnālā izlasīju rakstu par pilotiem, par viņu ikdienu un algām. Nolēmu pārtraukt mācības un kļūt par pilotu.
– Cik jums tobrīd bija gadu?
– Kad pabeidzu pilotu skolu, man bija 23 gadi.
– Atceraties savu pirmo lidojumu?
– Protams! Mazās lidmašīnas instruktors pateica: okei, vai tu tagad nepaņemtu to savās rokās (domājot lidmašīnas vadību)? Savukārt pirmais lidojums ar Boeing bija no Berlīnes uz Laspalmasu Kanāriju salās. Garš lidojums – vairāk nekā 4 stundas. Šo lidojumu joprojām atceros ļoti labi, pacelšanos, nolaišanos. Lidmašīnā bija apmēram 140 cilvēku.
– Jūsu pirmā darbadiena bija pirmajā novembrī, pastāstiet par savu grafiku!
– Tās parasti ir piecas darba dienas un arī dažas nakts stundas, jo bieži vien nākas strādāt ilgi. Manā birojā gaisma droši vien deg visilgāk. Nonākot jaunā amatā, lai ātri iegūtu visu informāciju, vajag laiku.
Pirmdienas rītos parasti 6.50 es izlidoju no Minhenes uz Berlīni un tad ar airBaltic reisu astoņos uz Rīgu. Savukārt piektdienās cenšos lidot mājās ar reisu pusdienlaikā un jau pēcpusdienā esmu mājās. Taču, ja neizdodas paspēt, lidoju vakarā cauri Hamburgai.
– Vai pats pilotējat šos reisus?
– Pagaidām ne, taču mana pieredze ļauj lidot ar šīm lidmašīnām. Man vēl ir jāiziet company conversion jeb atestācija. Es jau esmu lidojis simulatorā un izturējis pārbaudi, bet vēl nepieciešami daži vakari, lai nokārtotu formalitātes. Šādus Boeing es pilotēju kopš 1992. gada, esmu gana pieredzējis.
– Kas ir atestācija?
– Katrai kompānijai ir īpašas procedūras. Pat ja jums ir licence, lai lidotu ar konkrēto lidaparātu, jums jāiziet konkrētās kompānijas atestācija.
– Tātad kādu rītu airBaltic šefs varētu uz darbu atlidot pats?
– Diemžēl ne. Man ir jālido tāpat kā visiem citiem pilotiem, man vajag otru pilotu. Citādi nebūs godīgi, jo kādam citam pilotam būtu man jāatdzen lidmašīna. Varētu lidot no Rīgas uz kādu pilsētu un atpakaļ.
– Jūs to gribētu?
– Protams. To esmu mācījies, un man patīk to darīt. Bet, protams, šobrīd lidošana nav prioritāte, esmu fokusējies uz airBaltic sakārtošanu.
– Kas jums patīk labāk – lidot vai vadīt kompāniju?
– Vadīt kompāniju. Šo izvēli izdarīju jau diezgan sen.
Iespēju strādāt uzņēmuma flotes administrēšanā ieguvu diezgan agri. Tolaik strādāju British Airways meitas uzņēmuma dBA. Tur daudzu gadu laikā ieguvu labu pieredzi, jo varēju strādāt dažādās menedžmenta pozīcijās. Pēc 12 gadu darba man piedāvāja kļūt par kompānijas izpilddirektoru. Tā bija ģenerējusi zaudējumus, taču, kad es pārņēmu vadību kopā ar kolēģi, trīs gadu laikā uzņēmums sāka nest peļņu. Tas kļuva par lielu veiksmes stāstu. Manuprāt, ja kādā lietā tev veicas, tad tev gribas to darīt vēl un vēl. Un man kā industrijas profesionālim daudz lielāku gandarījumu sniedz kompānijas pārveidošana uz labo pusi nekā veiksmīgs lidojums. Pilotiem darba karjeras laikā ir daudz lidojumu, taču ne tik bieži dzīvē gadās iespējas kaut ko sliktu pārvērst pozitīvā rezultātā. Tas nenotiek ¬vienas dienas laikā.
Tas ir izaicinājums, kad tu pamani lietas, kas ir jāmaina, tu saproti, ka izmaiņas, ko esi ierosinājis, noved pie pozitīva iznākuma. Un tas man patīk. Taču aviouzņēmumu biznesā šīs pārmaiņas notiek diezgan lēni, jo viss saistīts ar biļešu tirdzniecību. Mums jau tagad uz priekšu ir pārdots pusmiljons biļešu. Tas ir nepārtraukts process. Un, protams, tas prasa laiku, kamēr izmaiņas cenās atspoguļosies pozitīvos ienākumos. Šobrīd redzu vairāk, nekā cilvēki no malas var redzēt.
– Kas ir grūtāk: pacelšanās vai piezemēšanās?
– Atkarīgs no laikapstākļiem. Ja jāpaceļas vētrā, bet jānosēžas vietā, kur spīd saule, protams, pacelšanās. Taču vispārīgi runājot – nosēšanās, jo lidmašīna no gaisa jānosēdina uz zemes. Tehniski sarežģītāk.
– To pašu varētu teikt par airBaltic – uzņēmumu jūs pārņēmāt diezgan vētrainos apstākļos.
– Jā, ļoti vētrainos. Man teica, ka tas būs izaicinājums, un tā arī ir. Taču airBaltic ir spēcīgs zīmols. Unikāls. Kompānijai ir izcila zīmola radīšanas vēsture. Taču tas, kas pēdējos gados nebija labi, – ir pelnīšana. Bet man jāsaka, šobrīd Eiropā ir maz aviokompāniju, kas strādā ar peļņu. Aviācijai kopumā ir milzīgas problēmas. AirBaltic lielākā problēma bija strukturēta menedžmenta trūkums pēdējos sešus mēnešus. Fiziski menedžments nebija uz vietas, un kompānijai tas bija grūti, jo nebija iespējams ievērot noteiktas procedūras. Grūtības kļuva arvien lielākas, un, kad mani piesaistīja, tas bija laiks, kad bija milzīgas problēmas starp akcionāriem un tirgu. Jo tirgū strauji cēlās degvielas cenas, saasinājās konkurence, plus airBaltic vēl bija akcionāru problē¬mas. Šobrīd visas problēmas ar akcionāriem ir atrisinātas. Protams, nav atrisinātas makroekonomiskās lietas, augsta degvielas cena, konkurence un tas, ka gadiem ilgi kompānij¬a nav darījusi to, kas tai bija jādara. Tā ir strauji izaugusi, tāpēc dažas izmaksas netika pienācīgi novērtētas. Piemēram, airBaltic ir ļoti augsta izmaksu bāze, kas ir netipiski tik jaunam uzņēmumam. Parasti aviouzņēmumiem nepieciešami 50 gadi, lai sasniegtu tādu izmaksu bāzi.
– Kurš jūs uzrunāja airBaltic valdes priekšsēdētāja pozīcijai?
– Valdības konsultanti. Viņi veica hedhantingu. Patiesībā jums jājautā viņiem, cik vēl kandidātu bija. Ko lai saku? Man bija darba intervija ar valdības pārstāvjiem un konsultantiem, kurā es viņus pārliecināju.
Interviju pilnā apjomā lasi marta KLUBĀ!
